Atceros, kad biju mazāka es sapņoju par to kā būtu, ja mana dzimšanas diena būtu vasarā. Šķita, ka tas viss ir tik jauki… Gājputni jau sen kā ir atgriezušies no sava garā ceļojuma, apkārt viss plaukst un zeļ… nav jābaidās basām kājām skriet ārā un lēkt pirmajā peļķē, ko ieraugi. Tā vien šķita, ka visiem vienaudžiem ir piespēlēts mūžīgais brīvlaiks, un tas ir tik perfekts laiks dzimšanas dienas svinībām.
Tomēr jo vecāka es kļuvu, jo vairāk sapratu, ka katram gadalaikam ir sava burvība. Man tika dots tas gods, prieks un laime piedzimt Decembra sākumā, kad viss ir balts un sniega segā tīts. Ziemai ir ne mazāka burvība kā vasarai, tāpat arī pavasarim un rudenim.
Mums ir jāmācās pēc iespējas vairāk paņemt to, kas mums ir sniegts.
Tā nu es esmu iemācījusies neļaut ziemas salam sabojāt Manu dienu.
Atmiņā joprojām ir palicis tas, cik ļoti es kādreiz gaidīju šos svētkus, to skaitā arī visas dzimšanas dienas dāvanas. Nenoliegsi, ka dzimšanas dienas dāvanas bērniem ir vissvarīgākais, kas vien var būt viņu dzimšanas dienā, jo kāpēc gan rīkot svētkus, ja nesaņem neko no ciemiņiem? Kaut kā muļķīgi vai ne? Vienmēr taču ejot uz dzimšanas dienas svinībām, esi nesis/nesusi dzimšanas dienas dāvanas draudzenei/draugam pirms tam konsultējoties un domājot dzimšanas dienas dāvanas idejas, lai pasniegtu to pašu labāko, tad kāpēc gan, lai citi tev nepasniegtu dāvanas?
Gadiem ejot, esmu sapratusi, ka mana dzimšanas diena ir vien tāda pati diena kā visas citas, bet varbūt es vienīgā esmu tāda ciniķe. Nenoliegšu gan, ka dzimšanas dienas dāvanas vienmēr man ir sagādājušas prieku, bet kuram gan dāvanas nesagādā prieku? Bieži vien citi arī ir informēti par mūsu kaprīzem un vēlmēm, un mūsu rokās nonāk tieši tas, ko esam vēlējušies visvairāk. Mēs tiekam pie tā, ko mēs paši būtu sev iegādājušies, taču mūsu neraksturoto prieku rada tas, ka mēs neizmetām ne centa par to visu. Vai tas nav fantastiski?
To, kurš izdomāja atzīmēt mūsu dzimšanas dienas ar gardiem mielastiem, kūkām un dāvanām, vajadzētu mūžam cildināt, būvēt pieminekļus tieši viņam/viņai, taču diemžēl vēsture par šo personu klusē. Tomēr šis fakts neliedz mums izbaudīt MŪSU dienas, vai ne tā?
Jo vecāks tu kļūsti, jo vairāk tu saproti, ka principā var arī iztikt bez dāvanām. Vislielākā dāvana tomēr ir tā, ka kāds atceras par tavu svētku dienu bez facebook sociālā tīkla atgādinājuma. Fiziskas dāvanas ir bonuss šai dienai, taču mēs, sievietes vienmēr padomāsim par to, lai dzimšanas dienas dāvanas vīrietim… mūsu vīrietim… sagādātu to vislielāko prieku. Iespējams, mēs nenopirksim jaunas riepas viņa mašīnai, jo kuram gan tas ir vajadzīgs, taču mēs parūpēsimies par to, lai vismaz to vienu vienīgo reizi dienā, viņš pasmaidītu. Nē, nevis smīnētu, bet smaidītu.
Jo mēs to varam.
Jo mēs esam pašas labākās. Pašas lieliskākās. Tāpat kā mūsu dāvanas, kuras pavisam noteikti nekad dzīvē nenāk no Lieliskas Dāvanas. Es ceru, ka saskatīji sarkasmu manos vārdos. Ļoti labi.
Novēlu prieka pilnus svētkus visiem, kuri šodien svin. Lai jūsu diena ir izdevusies, un dāvanas nebeidz priecēt jūsu sirdis.
Tomēr jo vecāka es kļuvu, jo vairāk sapratu, ka katram gadalaikam ir sava burvība. Man tika dots tas gods, prieks un laime piedzimt Decembra sākumā, kad viss ir balts un sniega segā tīts. Ziemai ir ne mazāka burvība kā vasarai, tāpat arī pavasarim un rudenim.
Mums ir jāmācās pēc iespējas vairāk paņemt to, kas mums ir sniegts.
Tā nu es esmu iemācījusies neļaut ziemas salam sabojāt Manu dienu.
Atmiņā joprojām ir palicis tas, cik ļoti es kādreiz gaidīju šos svētkus, to skaitā arī visas dzimšanas dienas dāvanas. Nenoliegsi, ka dzimšanas dienas dāvanas bērniem ir vissvarīgākais, kas vien var būt viņu dzimšanas dienā, jo kāpēc gan rīkot svētkus, ja nesaņem neko no ciemiņiem? Kaut kā muļķīgi vai ne? Vienmēr taču ejot uz dzimšanas dienas svinībām, esi nesis/nesusi dzimšanas dienas dāvanas draudzenei/draugam pirms tam konsultējoties un domājot dzimšanas dienas dāvanas idejas, lai pasniegtu to pašu labāko, tad kāpēc gan, lai citi tev nepasniegtu dāvanas?
Gadiem ejot, esmu sapratusi, ka mana dzimšanas diena ir vien tāda pati diena kā visas citas, bet varbūt es vienīgā esmu tāda ciniķe. Nenoliegšu gan, ka dzimšanas dienas dāvanas vienmēr man ir sagādājušas prieku, bet kuram gan dāvanas nesagādā prieku? Bieži vien citi arī ir informēti par mūsu kaprīzem un vēlmēm, un mūsu rokās nonāk tieši tas, ko esam vēlējušies visvairāk. Mēs tiekam pie tā, ko mēs paši būtu sev iegādājušies, taču mūsu neraksturoto prieku rada tas, ka mēs neizmetām ne centa par to visu. Vai tas nav fantastiski?
To, kurš izdomāja atzīmēt mūsu dzimšanas dienas ar gardiem mielastiem, kūkām un dāvanām, vajadzētu mūžam cildināt, būvēt pieminekļus tieši viņam/viņai, taču diemžēl vēsture par šo personu klusē. Tomēr šis fakts neliedz mums izbaudīt MŪSU dienas, vai ne tā?
Jo vecāks tu kļūsti, jo vairāk tu saproti, ka principā var arī iztikt bez dāvanām. Vislielākā dāvana tomēr ir tā, ka kāds atceras par tavu svētku dienu bez facebook sociālā tīkla atgādinājuma. Fiziskas dāvanas ir bonuss šai dienai, taču mēs, sievietes vienmēr padomāsim par to, lai dzimšanas dienas dāvanas vīrietim… mūsu vīrietim… sagādātu to vislielāko prieku. Iespējams, mēs nenopirksim jaunas riepas viņa mašīnai, jo kuram gan tas ir vajadzīgs, taču mēs parūpēsimies par to, lai vismaz to vienu vienīgo reizi dienā, viņš pasmaidītu. Nē, nevis smīnētu, bet smaidītu.
Jo mēs to varam.
Jo mēs esam pašas labākās. Pašas lieliskākās. Tāpat kā mūsu dāvanas, kuras pavisam noteikti nekad dzīvē nenāk no Lieliskas Dāvanas. Es ceru, ka saskatīji sarkasmu manos vārdos. Ļoti labi.
Novēlu prieka pilnus svētkus visiem, kuri šodien svin. Lai jūsu diena ir izdevusies, un dāvanas nebeidz priecēt jūsu sirdis.